1. kurss, otrais semestris. LKA bezdarbnieku kursam tuvojas mākslas vēstures eksāmens.
Mākslas vēstures pasniedzējai ir tāds jauks niķis – pirmajiem pieciem studentiem, kuri ierodas uz eksāmenu, tiek dota unikāla iespēja špikot uz velna paraušanu. Pasniedzēja pēc biļešu izvilkšanas rituāla vienkārši nozūd un atgriežas tikai piecpadsmit minūtes vēlāk. Es pieņemu, ka šajās piecpadsmit minūtēs viņa jūtas ļoti neķītri un, iespējams, iešņauc kādu kokaīna strēmeli.
Q: Ko, Jūs domājat par Latviju?
A: Bļe, baigā čuhņa! Nekur koksu nevar dabūt!
Par pasniedzējas paradumu zināja viss kurss. Turklāt, katram šīs informācijas avots atšķīrās, tāpēc, kad ierados akadēmijā trīsdesmit minūtes pirms eksāmena sākuma, man priekšā jau bija puse Latvijas topošo filmu režisoru.
Nu, cirks var sākties! Katram ir kāds ļoti nopietns un neatliekams iemesls, kāpēc viņam/viņai noteikti jādodas auditorijā pirmajam. Visi visu zina. Visi dirš! Visi zina, ka visi visu zina! Visi tāpat dirš! Es gan neesmu diez ko citādāks. Šitādās spēlītes bara instinkts mani ievelk samērā ātri.
Atceroties šo gadījumu gribās pārvākties uz kādu citu, atklātāku, patiesāku, iecietīgāku sabiedrību. Piemēram,
tādu sabiedrību, kādu varēja redzēt lieliskajā saviesīgajā pasākumā ar nosaukumu ‘’Corpse Swinger Party’’
Šī ir svingeru balle, kurā tevi netiesā neviens. Pie ieejas tevi sagaida ļoti laipns džentelmenis, kurš palīdzēs tev novilkt virsdrēbes. Pēc tam viņš sniegs palīdzīgu roku, lai tev mīļais, mirušais ķermenis tiktu droši nogādāts galvenajā izpriecu zālē. Šajā ballē ierobežojumu nav – tu vari ņemt līdzi savu mirušo sievu, māti, sievasmāti vai pat sievastēvu.
Galvenajā izpriecu zālē tu satiksi burvīgus cilvēkus, kuri tev ne uz mirkli neliks justies neērti. Fonā izjusti spēlējot džezam pianistam, tu varēsi nodoties visneaizmirstamākajai nekro-orģijai savā mūžā.
...Šis bloga ieraksts īsti neveido punktu...
Anyway! Vasara vēl joprojām ir vienmuļa un pelēka – par to liecina kaut vai tas, ka pagaidām gaidītākais pasākums ir filmas ‘’Inception’’ apmeklējums piektdienas naktī. Pelēkām lietām ir arī plusi – ar tām dažkārt var kaut ko izdomāt. Piemēram, beidzot esmu pieķēries scenārija rakstīšanai – stāsts, par kuru domāju jau kopš sesijas beigām sāk ļoti lēnām līmēties kopā.
Laikam visādu sūdu rakstīšana internetā būs ietrenējusi rokas. Vai arī tās ir hanteles, kuras nospēru no skolas. Es gribēju teikt, aizņēmos.
...Punktu šajā ierakstā es laikam tā arī netaisīšu...
Kaut kad arī jāguļ.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru